Šis stāsts kalpo kā atgādinājums tam, cik trausla var būt uzticēšanās un cik viegli pārpratumi var ieviest šaubas pat visstabilākajās attiecībās. Reizēm dzīve ir pilna ar tādām dīvainām sakritībām, kas var viegli izjaukt ģimenes attiecības, ja tās nav būvētas uz stipra pamata.
Agrais rīta cēliens un neplānotais snaudiens
Šorīt mans iekšējais pulkstenis nostrādāja neparasti agri – pamodos vēl pirms saullēkta, pat pirms mūsu mājas galvenā modinātāja, kaķa. Klusums mājā bija patīkams, tāpēc burtiski piespiedu sevi piesēst pie datora, lai nedaudz pastrādātu un apdarītu degošākos darbus. Tomēr, kad pienāca brīdis, kad parasti ceļas vīrs, lai dotos uz darbu, es sajutu dīvainu nogurumu. Devos uz guļamistabu, lai pārliecinātos, vai viņš nav aizgulējies.
Patiesībā viss notika pavisam citādi, nekā biju plānojusi. Es tikai uz mirkli ielīdu atpakaļ siltajā gultā, domājot, ka pagulēšu burtiski pāris minūtes, kamēr vīrs taisās… bet realitāte izrādījās skarbāka – šis “mirklis” ievilkās uz veselām divdesmit minūtēm dziļa miega!
Muris un dīvainais sapnis par dēli
Pamodos strauji, un manu atmošanos pavadīja dīvains un nedaudz nepatīkams sapnis. Man šķita, ka guļu mitrā pļavā pie purva malas un manā degunā mēģina ielīst kaut kas gļotains, slapjš un auksts. Sapnī es jutos paralizēta – nevarēju pat pakustēties, lai šo radījumu aizdzītu prom.
Man nācās pielikt visas pūles, lai atkal pamostos — šoreiz pa īstam. Tikai pilnībā atverot acis, es sapratu, ka pie vainas nebija nekāda dēle vai purva briesmonis, bet gan mūsu mīlulis, kaķis Muris. Viņš bija iespiedis savu slapjo, auksto purniņu man tieši sejā, izrādot savu mīlestību un prasot uzmanību visnepiemērotākajā brīdī.
Rīta steiga un liktenīgais kritiens
Es uzreiz kļuvu nemierīga un pat nedaudz aizkaitināta uz sevi. Drīz vīram bija jāiznāk no dušas, bet es vēl nebiju paspējusi paveikt nevienu no saviem rīta pienākumiem – gulta bija nesaklāta un brokastis negatavas. Steidzos sakārtot guļamistabu, bet Muris, sajutis manu nervozitāti, nebija nekādā sajūsmā par šādu rīcības plānu.
Viņš sāka trakulīgi skraidīt pa gultu, lēkājot virsū segām, un es nespēju viņu apturēt. Šīs rotaļas rezultāts bija negaidīts – kaķis uzlēca uz naktsgaldiņa un ar aizmugurējām ķepām nejauši nogāza mana vīra telefonu uz grīdas. Atskanēja dobjš sitiens, kas manā rīta steigā radīja vēl lielāku stresu.
Ziņojums, kas liek matiem celties stāvus
Es nekavējoties steidzos pie telefona, sirdī cerot, ka kritiens būs bijis veiksmīgs un dārgais ierīces ekrāns nebūs sabojāts. Par laimi, pacēlusi telefonu, redzēju, ka stikls ir pilnīgi vesels un bez plaisām. Tomēr tajā pašā sekundes tūkstošdaļā telefons iemirdzējās. Ekrānā parādījās “WhatsApp” ziņa ar tekstu: “Labrīt, mīļais!” un smaidoša sejiņa ar “buču”.
Sajūta bija tāda, it kā man būtu iesists pa pakusti. Mati burtiski sacēlās stāvus, un prātā tūlīt sākās visdažādākie scenāriji. Es pamanīju, ka ziņu ir nosūtījusi sieviete, kas bija vīra kontaktu sarakstā ar vārdu un uzvārdu. Kad vīrs, vēl kūpošs pēc dušas un ar dvieli ap gurniem, iznāca istabā, es klusējot pasniedzu viņam telefonu. “Kas tas ir?” es jautāju, cenšoties saglabāt mierīgu balsi, lai gan iekšā viss vārījās.
Grāmatvede un nepareizais adresāts
Viņš pats izskatījās patiesi pārsteigts, ieraugot ziņu. Viņa reakcija nebija bailīga vai vainīga, drīzāk izbrīnīta. Vīrs paskaidroja, ka sūtītāja ir viņas uzņēmuma grāmatvede. Viņas vīram ir tāds pats vārds kā manam vīram, un, viņaprāt, sieviete rīta steigā vienkārši bija kļūdījusies ar adresātu, jo abi kontakti sarakstā atrodas blakus.
Draudzīgais padoms un humora deva
Kad sākotnējais šoks pierima, mēs abi sirsnīgi pasmējāmies par šīs situācijas absurdi dramatisko gaisotni. Devāmies brokastīs, un es pat jautrības dēļ ieteicu vīram aiziet uz darbu un, ja sastrādājas ar grāmatvedi klātienē, noskūpstīt viņu uz pieres un teikt: “Lai arī tev jauka diena, mīļā.”
Tomēr, domājot par šo globāli, es sapratu – ja es nebūtu es, bet mans vīrs būtu cits cilvēks, šāda maza kļūda varētu kļūt par pamatu šķiršanās procesam. Citās ģimenēs sekotu attiecību skaidrošana stundām ilgi, durvju ciršana un ilgstoša neuzticēšanās. Tas ir tas, kas bieži notiek savienībās, kurās valda raksturu nesakritības vai jau iepriekš uzkrāts aizvainojums. Bet šeit ir arī grāmatvede, kura, pati to nezinot, gandrīz kļuva par “liktenīgo sievieti”.
Muris – neviļus notikumu režisors
Un ja nu tās grāmatvedes vīrs būtu izlasījis līdzīgu ziņu savā telefonā no mana vīra? Tad pie visa atkal būtu vainīgs mūsu kaķis Muris! Viņam taču vajadzēja būt manā pusē – vajadzēja mani pamodināt tieši tad, kad nepieciešams, un nejauši nogāzt telefonu tieši tajā mirklī, kad ekrāns vēl nebija paspējis izdzist. Tikai kaķa ziņkāres dēļ mēs nonācām pie šī “draudzīgā” ziņojuma atšifrēšanas.
Protams, dzīves gudrība māca – vislabāk ir nekad neko neizdomāt pašam savā galvā. Ja kaut kas šķiet dīvains vai nesaprotams, ir vienkārši jājautā. Tieši atklāta saruna ir tas, kas ļauj izvairīties no liekām bažām, sirdssāpēm un bezmiegā pavadītām naktīm.
Ja mēs neuzdotu jautājumus, maza kļūda varētu novest pie milzīgām neskaidrībām ģimenē. Tas radītu pietiekami daudz aizdomu, ka pat spēcīgākie loģiskie argumenti vēlāk nespētu visu pilnībā atrisināt, jo sēkla būtu iesēta.
Paskaidrojumi
Ja tev rodas neskaidri jautājumi šā stāsta sakarā, lūdzu, izlasi šo paskaidrojumu sadaļu:
Atklātība: Mana vīra telefons nekad nav ticis slēpts. Tas vienmēr ir pieejams, mums nav noslēpumainu kodu, un mēs to bieži izmantojam abi kopā, lai apskatītu fotogrāfijas vai pasūtītu ēdienu.
Reālā grāmatvede: Jā, grāmatvede tiešām ir reāla persona. Viņa ļoti ātri saprata, ka kļūdījusies, jo ziņa bija domāta viņas laulātajam draugam pirms darba dienas sākuma. Viņa jau ir personīgi atvainojusies par sagādāto “pārsteigumu”.
Piesardzība pret naivumu: Es neesmu naiva sieviete. Esmu drīzāk piesardzīga. Es cenšos izturēties pret cilvēkiem ar cieņu, bet man ir savas robežas. Ja kāds mēģinātu rīkoties necienīgi, es neklusētu.
Ko varam no šī mācīties
Atklāta komunikācija ir “pretinde” aizdomām
Vissvarīgākā mācība ir tūlītēja jautāšana. Tā vietā, lai sieviete klusībā sāktu pētīt vīra telefonu, sekot viņam vai analizēt katru viņa soli, viņa vienkārši pajautāja: “Kas tas ir?”.
Ja redzi kaut ko divdomīgu, nepēti to savā galvā. Jautājums partnerim “aci pret aci” parasti atrisina problēmu dažu sekunžu laikā, kamēr klusēšana un minēšana var sagraut uzticību mēnešiem ilgi.
Stiprs pamats neļauj sīkumiem kļūt par katastrofu
Stāstā minēts, ka attiecības ir būvētas uz “stipra pamata”. Tas nozīmē, ka gadu gaitā uzkrātā uzticība ir lielāka nekā viena dīvaina ziņa ekrānā. Investīcija ikdienas uzticībā (atklātība par telefoniem, kopīgi plāni, godīgums) ir kā “drošības spilvens”. Kad notiek šāds pārpratums, šis spilvens nostrādā un neļauj attiecībām “sasisties”.
Ko tu domā par šo situāciju? Vai tev ir bijusi līdzīga pieredze, kad kāda tehnoloģiska kļūda vai nejaušība varēja radīt nopietnu plaisu attiecībās? Mēs labprāt dzirdētu tavu viedokli un pieredzi komentāros!
